Negevas tuksneša plašumus joprojām grūti aptvert. Atliek vien tos apbrīnot. Tāpat kā var apbrīnot kalnu kazas par to veiklību un bezbailību. Runājot par bailēm, tuksnesī jāuzmanās ne tikai no čūskām, bet arī no melniem un negantiem skorpioniem, kas to vien tīko, kā vicināt pa gaisu savu indes dzeloni.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Dodamies satikt vīru, kurš mums tuksnesī slēpj ūdeni. Par viņa pakalpojumiem kopā samaksājam aptuveni trīssimt sešdesmit eiro. Par sešām paslēptuvēm tuksnesī, kur katrā ir divpadsmit litri ūdens, tātad – pieci eiro litrā. Ekskluzīvi, ne? Pasaulē dārgākais ūdens. Gribi soļot pāri tuksnesim un nenomirt no slāpēm? Tad maksā. Vīrs mūs uzcienā ar tēju, kēksu un riekstu kūku. Vismaz kāds prieciņš pēc maka iztukšošanas.

Vēlāk dodamies pie “takas eņģeļa” Avitala un viņa ģimenes. Pats Avitals ar sievu vēl nav mājās, bet mūs iekšā ielaiž viņa dēls ar draugiem. Apkārt valda baigais bardaks. Mums ierāda māsas istabu, kas dekorēta ar rozā detaļām un pilna ar visādām mantiņām. Ieejam dušā. Ak, cik neaprakstāmi laba sajūta! Pēdējo reizi dušā bijām pirms sešām dienām.

Kad ierodas Avitals ar sievu, mūs aicina pievienoties kopīgām vakariņām mājas pagalmā. Bagātīgi klāts galds, uz kura rindojas dažādas mērcītes, pasta, rieksti, salāti un pat redīsi! Cik patīkami ēst normālas vakariņas! It sevišķi salātus. Pat nespēju aprakstīt, cik ļoti man tuksnesī pietrūkst svaigu dārzeņu, augļu un salātu! Debešķīgs vakars.