Vien 100 dienu laikā 1994. gadā Austrumāfrikas valstī Ruandā hutu cilts pārstāvji paveica neiedomājamo – nogalināja aptuveni 800 tūkstošus tutsu minoritātes iedzīvotāju, kā arī ikvienu, kas bija pret genocīdu. Brutālās un dzīvnieciskās slepkavošanas metodes, pilnīgs žēlastības trūkums, upuru nešķirošana nedz pēc vecuma, nedz dzimuma, tas viss šo notikumu padara par vienu no drūmākajiem brīžiem cilvēces vēsturē.
1994. gada 6. aprīlī tika notriekta lidmašīna, kurā atradās prezidents Žuvenāls Habjarimana un viņa kolēģis no Burundi (viņi abi bija huti). Visi lidmašīnā esošie cilvēki gāja bojā.
Hutu ekstrēmisti notikušajā vainoja Ruandas Patriotisko fronti un nekavējoties sāka rīkot labi organizētu slaktiņu. Savukārt Patriotiskā fronte apgalvoja, ka lidmašīnu notrieca huti, lai viņiem būtu iegansts genocīdam.
Lai nu kā, sākās civilizēta cilvēka prātam neaptverams, šausminošs slaktiņš. Ruandas valdība lika nogalināt ikvienu tutsi iedzīvotāju, kā arī tos, kas bija pret genocīda ideju. Nogalināti tika ne tikai indivīdi, bet arī viņu ģimenes. Kaimiņš slepkavoja kaimiņu. Daži vīrieši pat nogalināja savu sievu, sakot, ka atsakoties viņi paši tiktu nogalināti.