Turpinām mūsu rakstu sēriju par populāriem apgalvojumiem/mītiem par un ap tēmām, kas saistītas ar diētām, veselīgu uzturu, lūdzot uztura speciālisti Kseniju Andrijanovu atklāt - cik ļoti varam ticēt tam, ko dzirdam. Šoreiz par kalorijām un to skaitīšanu - vai tas ir nepieciešams, vai nemācēšana to darīt var kalpot kā atruna neko nedarīt.
Trīs galvenie enerģijas avoti un atbilstošie to kcal daudzumi ir:
- ogļhidrāti (1 g = 4 kcal);
- olbaltumvielas (1 g = 4 kcal);
- tauki (1 g = 9 kcal).
Der atcerēties, ka kalorijas satur arī alkohols jeb etilspirts (1 g = 7 kcal).
Tālākā sistēma jau ir šāda:
- ja uzņemto kilokaloriju daudzumu skaits ir vienāds ar patērēto - ķermeņa masa paliek nemainīga;
- ja uzņemto kilokaloriju daudzums ir lielāks nekā tas, ko patērē, veidojas svara palielināšanās;
- ja uzņemto kilokaloriju daudzums ir mazāks nekā tas, ko iztērē, rodas svara zudums.
Neliekas sarežģīti? Bet vēl jāaprēķina, cik organisms tērē kalorijas miera stāvoklī, cik dažādā slodzē un te jau sanāk tāda pamatīga rēķināšana, kad gribas saķert galvu un teikt - STOP - "es varu iztikt arī bez kaloriju skaitīšanas".
Skaidrs ir viens, ka kaloriju pareiza uzņemšana un tērēšana ir svara samazināšanas pamats. Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova atkārtoti atgādina, ka kaloriju deficīts ir otrais termodinamikas likums un iemesls, kāpēc cilvēki uzņem vai samazina svaru, neskaitot situācijas, kad šo visu ietekmē, piemēram, slimības vai kādi citi īpašie apstākļi.
Teikt - es kalorijas neskaitīšu un būs tāpat labi, protams, var, bet nebūtu īsti pareizi un vēlami.