Fantāzijas un spokus nav iespējams paskaidrot. Vēl grūtāk iztulkot iedomu teorijas vai pasaku reliģijas. Taču Ukrainas gadījumā šis grūtais darbs ir jāpaveic, lai saprastu, ko Putins grib panākt ar šo karu. Vienkārši tāpēc, ka šis slaktiņš nav nejaušība un gadījuma rakstura „nacistu izķeršana“ kaimiņvalstī, bet gan ilgi plānots un stratēģiski virzīts projekts jaunas slāvu lielvalsts (impērijas) izveidošanai. Pēdējie Krievijas metropolīta Kirila izteikumi Ukrainas kara sakarā liecina, ka šāda kara ideja ir sen izauklēta Kremlī un ortodoksālajā baznīcā (ortodoksālā baznīca ir apzīmējums Austrumu Pareizticīgajai baznīcai, kas ir kristietības austrumu atzars, paralēli Romas katoļu baznīcai un protestantismam. Latvijā pazīstama kā Latvijas Pareizticīgo baznīca) un tai piešķirts „mesijas veidols“ jeb pestītāja oreols. Šis karš esot sākums krievu nesavtīgajai cīņai pret „rietumu antikristu“, un tieši Putins atbrīvošot pasauli no ļaunuma un netiklības.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Kara kults ir Putina sirdslieta. Pēc viņa domām, karot, šaut un spridzināt ir pienākums, gods un lepnums. Tāpēc 2020.gadā tika atklāta bruņoto spēku katedrāle. Netālu no Maskavas. Pēc būtības tā (tieši tāpat kā gadskārtējās 9.maija svinības) ir suminājums karam kā tādam. Baznīcas interjerā var apskatīt ne tikai svētos tēlus, bet arī sociālistiskā reālisma stilā veidotus krievu vadoņus un varoņus no viduslaikiem līdz šodienai. Visatbaidošākais ir Staļins. Bijusi doma vienā malā iekalt arī Putina, Lavrova un Šoigu portretus, bet Maskavas patriarhs iebilda, un ideja tika atlikta uz vēlāku laiku. Zīmīgi, ka līdzās Staļingadas kaujai ir mākslinieciski atzīmēts arī iebrukums Čehoslovākijā 1968. gadā, Gruzijā 2008. un Krimā 2014. gadā. Ārpusē izveidota militāra „disnejlenda“. Tur apmeklētāji var praktizēt granātas mešanu, pamācīties braukt ar tanku, iedzīvoties kara lidotāja darba vidē vai šaudīties ar kalašņikovu. Šī izklaides vieta, protams, paredzēta arī bērniem un tiek iekļauta kā sadaļa militāri patriotiskajā krievu bērnu audzināšanā.