Sākotnēji šī nodarbe tika uztverta vairāk kā bomžu darbs – tas bija laiks, kad veidojās arī “simtlatnieku” programma. Un tas bija laiks, kad, ieejot jebkurā Rīgas mežā – Biķerniekos vai Anniņmuižā – varēja atrast pa izgāztuvei.

Ik pa 50 metriem bija atkritumu kaudzes, kurās mētājās vecas automašīnas, ledusskapji.

Pirms sākām organizēt Lielo Talku, mēs dzīvojām totālā "miskastē", un nebija pieņemami, ka šos atkritumus vāc paši iedzīvotāji.

Tādēļ piesaistījām mūsu olimpiešus – Jēkabu Nākumu un citus – un šīs nodarbes prestižs ievērojami auga. Talkas pirmsākumi sakrita ar Latvijas Republikas 90. jubileju, līdz ar to mēģinājām talkošanu sasaistīt ar patriotismu – ka uz jubilejas laiku Latvijai ir jābūt tīrai. Patriotisma “piesaukšana” nostrādāja.