Pagājuši teju 18 gadi, kopš esam Eiropas Savienībā, tomēr Latvijā joprojām sūdzas par atpalicību no Eiropas vidējā attīstības līmeņa. Kāpēc tā un ko Eiropas Komisija dara lietas labā? Lai to noskaidrotu, 17. un 18. martā apmeklēju 8. Kohēzijas forumu Briselē un vēlāk iztaujāju Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektora vietnieku Normundu Popēnu.
Viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem ir tās solidaritātes princips – visas dalībvalstis sadarbojas, lai augtu un attīstītos kopīgi. Lai tie nebūtu vien tukši vārdi, tiek īstenota t.s. kohēzijas politika, kas ar investīciju palīdzību tiecas mazināt nevienlīdzību gan dalībvalstu, gan arī to iekšējo reģionu starpā.
Investīcijas šīs politikas ietvaros nāk no Eiropas Savienības kopējā budžeta: Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF). Šie fondi ļauj īstenot simtiem tūkstošu projektu ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību gan bagātajos, gan trūcīgākajos ES reģionos, lai kopumā uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Valstis kā Latvija, kam ir relatīvi zemāks iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo līmeni, no kohēzijas investīcijām saņem visvairāk.