Vēl pēdējais stāsts par vien pirms dažiem mēnešiem pieredzēto Ukrainas pilsētā Ļvivā. Stāsts par vienu no iespaidīgākajiem arhitektūras šedevriem Ukrainā – Ļvivas Zinātnieku namu.
Tādam zēnam no laukiem kā man greznākā namā nav gadījies būt. Jā, mūsu Nacionālais teātris pārsteidz ar greznumu. Jā, Nacionālajā operā ir kā pasaku pilī. Tomēr Ļvivas Zinātnieku nams ir jau, tā sakot, nākamais līmenis. Kā filmās par senajiem laikiem. Diži aristokrāti satiekas pie kamīna cigāru pīpētavā, malko konjaku un spriež par kaut ko gudru un sarežģītu. Varbūt zinātni, nē, politiku. Aprunā lietas, stratēģijas. Sievas tikmēr mājās gaida savus vīrus, kuri, sak, aizgāja ar čomiem iedzert. Beigās vīri piekļunkājas, izdejojas, teātri paskatās, aiziet mājās un saņem no sievas pa rīkli.
/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)