Bērnībā es negribēju dzīvot. Intervija ar aktieri Mārtiņu Vilsonu
Foto: Jānis Deinats
Antra Feldmane
, TVNET Planēta | Klik Apkārt pasaulei redaktore
Bērnībā es negribēju dzīvot. Intervija ar aktieri Mārtiņu Vilsonu
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 1

Aktieris un režisors Mārtiņš Vilsons ir sava ceļa gājējs. Viens no populārākajiem latviešu aktieriem Krievijā līdzās Ivaram Kalniņam, viņš vēl nupat “kā ar nazi” nogrieza savas radošās attiecības ar Krieviju. Aktieris, kurš ir dzimis Krievijā un kura ģimene cietusi no izsūtījuma, savu radošo karjeru būtībā sāka, pateicoties režisorei, Dailes teātra aktrisei Margai Teterei-Valdmanei. Tēvs astoņiem bērniem, Dailes teātra štata aktieris līdz 2011. gadam, principiāls uzskatos un nedaudz melanholisks. Tādu mēs sastopam arī mēs, TVNET, parunājot par dzīvi, aktiera profesiju un, protams, aktuālo karu Ukrainā.

Vai esat sapratis, kas ir jūsu mērķi šajā dzīvē?

Pavisam vēl ne. Tādēļ jau es šķendējos, ka tā dzīve tik īsa. Es gan esmu daudz lietu mēģinājis un visu zinu. Tagad koncentrējos uz to, lai man pietiktu laika – dzīvot ar pilnu esību. Man apmēram ir skaidrs, kas ir jādara. Viena no lietām, un par to esmu pārliecinājies jau jaunībā – ka man ir sarežģīti būt teātrī. Tur mani noslogo ar lietām, kuru dēļ zaudē laiku. Jaunībā, ap gadiem 30-40, man šķita, ka vēl var bišķiņ paflederēt, bet pēc tam jāsaņemas.

Vēlāk šī sajūta izgaist. Mēs ar sievu esam izveidojuši uzņēmumu – “Vilsons Production”, lai paveiktu to, kas vajadzīgs ne tikai pašiem, bet arī citiem cilvēkiem. Šogad strādājam pie sadarbības kopā ar Juri Kulakovu, par pamatu ņemot viņa albuma “Ētera odējs” dziesmas, un ar savu radinieku Svenu Vilsonu mēģināsim taisīt uzvedumu ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju.

Viņa darbu tēmas ir mīlestība un bezcerība, katrā otrajā dzejolī pieminētas kapu smiltis. Es viņu ļoti labi saprotu, varbūt labāk nekā jebkurš.

Tēmas
Uz augšu