Pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā jau vairāk nekā četri miljoni ukraiņu ir devušies bēgļu gaitās. Vairāk nekā 10 000 no viņiem ieradušies arī Latvijā. Lai arī daļa ukraiņu ir atraduši patvērumu pie radiem un draugiem, daudzi izmanto pašvaldības sniegtās izmitināšanas iespējas viesnīcās, kempingos, viesu mājās. Līdz ar Ukrainas bēgļu ierašanos ievērojami audzis pieprasījums ekonomiskās klases dzīvokļu īres segmentā, lētākie dzīvokļi no tirgus ir pazuduši un neviens īsti neuzdrošinās prognozēt, kas īres tirgū notiks tad, ja karš Ukrainā tuvākajos mēnešos nebeigsies.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Ukraiņu bēgļu krīze jūtami sakustinājusi dzīvokļu īres tirgu. Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma „Colliers Baltics” mārketinga un komunikāciju vadītāja Anastasija Ruža secina, ka pagaidām tikai neliela daļa pieprasījuma ir nonākusi līdz privātajam īres tirgum. Tomēr, ja palielināsies bēgļu skaits un pašvaldībās izsīks pieejamo mājokļu kapacitāte, kā arī ja situācija ieilgs ilgāk par valsts nodrošinātajām 90 pajumtes dienām, interese par īres tirgu tikai pieaugs.

Aptaujātie nekustamo īpašumu uzņēmumi atzīst, ka katru otro dienu saskaras ar pieprasījumiem atbraucējiem palīdzēt noīrēt dzīvokļus. „Pieprasījums ir pietiekami liels, arī prasības ir specifiskas, tāpēc ir izaicinājums atrast bēgļiem naktsmītnes,” saka „Ober haus real estate Latvia” dzīvojamo platību nodaļas vadītājs Andis Bīriņš.