Brīvprātīgās Inetas stāsts: atraitne bez asarām, 150 cilvēki vienā vagonā un sarģeņģelītis uz pamperu pakas
Foto: Privātais arhīvs
Brīvprātīgās Inetas stāsts: atraitne bez asarām, 150 cilvēki vienā vagonā un sarģeņģelītis uz pamperu pakas
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Ineta Grase ātri mums atbild uz dažiem jautājumiem, jo pēc 30 minūtēm jau septīto reizi dodas ceļā uz Ukrainu. Turp viņa ved humāno palīdzību kara plosītās Ukrainas iedzīvotājiem un karavīriem, bet atpakaļ patvērumu meklējošos cilvēkus- māmiņas ar bērniem. 

Runājot par savu kā brīvprātīgas palīdzību Ukrainai, protams, saruna iesākas ar atmiņām par 24. februāri, kad pasauli pāršalca ziņa par kara sākumu. "Nezinu, kā aprakstīt šīs emocijas, kas tobrīd bija manī...

Sākumā liels šoks, tad izmisums, sašutums… Un milzīga bezspēcības sajūta... To ir grūti izteikt vārdos. Vieglāk palika tad, kad sapratu ko varu darīt.

Tēmas
Uz augšu