Krievijai ir liels svars enerģētikas tirgū. Tā piegādā 40% no Eiropas Savienībā patērētās enerģijas, un tas ir jo īpaši svarīgs ekonomiskais aspekts Vācijai, Itālijai un Austrijai. Taču Krievijas ietekmes pamatā lielākoties ir nafta. Tā eksportē apmēram piecus miljonus barelu jēlnaftas dienā un ir lielākā jēlnaftas eksportētājvalsts pēc AAE un Saūda Arābijas. Krievija katru dienu eksportē arī apmēram 2,85 miljonus barelu naftas produktu, piemēram, dīzeļdegvielu un aviācijas degvielu.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Fosilo kurināmo eksports padarījis iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā un ekstremālo vardarbību pret neapbruņotiem civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru. Šķiet, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka, ņemot vērā varu, kāda viņam ir enerģētikas tirgos, neviens neuzdrīkstēsies iebilst. Ja eiropieši par daudz pretosies, viņš apturēs gāzes piegādes. Ja pārējā pasaule pārstās naftu iepirkt no Krievijas, tās cena augs, un tas novedīs pie ekonomiskām grūtībām visā pasaulē.

Taču Putins par zemu novērtēja, kādas šausmas un bailes sēs viņa iebrukums - it īpaši Eiropā. Dažas ES valstis jau de facto boikotē Krievijas naftu.