Senāk uzskatīju, ka ļoti būtiska ir ne tikai Latvijas krievvalodīgo integrācija, bet mums viņiem arī kaut kā īpaši jānāk pretī. Ar īpašiem TV kanāliem, īpašām radiostacijām, īpašiem ziņu portāliem un visu sagatavotu tā, lai tā pa īstam integrēties šajā valstī nemaz nebūtu nepieciešams. Pasaulē daudz kas mainījies, un pēdējo notikumu kontekstā sāku domāt, ka ne tikai es viens, bet ļoti daudzi no mums šajā jautājumā iepriekš domājuši ačgārni.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Saprotu, ka vispārināšana par “visiem krieviem” vai, kā daži pat izsakās vēl skaļāk, – ”krievu dehumanizēšana” ir ne pārāk laba tendence. Tomēr būtu muļķīgi nerunāt par kļūdām, kas kaut kādā veidā radījušas lielisku augsni padomju laika domāšanas un “stingrā vadoņa” mīlestības saglabāšanai.

Mums ir valsts apmaksāti bērnudārzi krievu valodā. Skolās “it kā” mācības notiek latviešu valodā, bet patiesībā šāds uzstādījums darbojas tikai uz papīra un joprojām mēdz būt krievvalodīgi jaunieši, kas pēc vidusskolas latviešu valodā nespēj savirknēt kopā divus teikumus. Pašvaldības, valsts un medicīnas iestādēs ne tikai darbinieks vajadzības gadījumā pāries uz krievu valodu, bet viņu pat var nepieņemt darbā darbā, ja šo valodu nepārvaldīs. Prasība labi saprast krievu valodu ļoti bieži novērojama arī darba sludinājumos privātajā sektorā.