"Ja no Elvisa stāsta izņem gospeļmūziku, tad nekāda stāsta nav. Elvisa ceļojums bija atrast savu būtību. Un viņa būtība bija gospeļmūzika. Gospeļi ir ļoti garīgi, un arī Elviss bija garīga personība," uzskata kinorežisors Bazs Lurmens, stāstot par savu jaunāko filmu "Elviss", kas maijā tiks izrādīta Kannu kinofestivālā, bet kinoteātros nonāks jūnija sākumā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Pauze starp Lurmena iepriekšējo grāvēju "Lielo Getsbiju" un jaunāko pilnmetrāžas filmu ir bijusi desmit gadus ilga. Tas tāpēc, ka režisoram nepieciešams stāstu pirms tam izdzīvot, cik autentiski vien iespējams. Pirms "Mulenrūžas" viņš meklēja iedvesmu Parīzē, kad veidoja "Lielo Getsbiju", Lurmens iemiesoja Ficdžeraldu dzīvesstilu, bet, ķeroties klāt Preslijam, kinorežisors dzīvoja Tenesī štata pilsētā Memfisā. Un, esot tur, Lurmens saprata, ka melnādaino mūzika nav nejaušs pavediens Elvisa liktenī, bet gan audekls, uz kura viņa stāsts ir uzausts.

Rokenrola karaļa pieticīgais karjeras sākums

Elviss Ārons Preslijs piedzima 1935. gada 8. janvārī, Misisipi, Vernona un Gledisas Presliju ģimenē. Viņa dvīņubrālis pasaulē nāca nedzīvs, tāpēc Elviss auga kā vienīgais bērns saviem vecākiem. Viņa ģimene bija vienkārši strādnieki, kas, neskatoties uz nelielajiem ienākumiem, centās nodrošināt Elvisu ar visu nepieciešamo. Presliju ģimenei bija tuvas attiecības ar daudzajiem radiniekiem, kas dzīvoja netālu. Tāpat viņi apmeklēja baznīcu, kurā dzirdamie dziedājumi un sprediķi saviļņoja zēnu. Liela ietekme bija arī vietējiem melnādainajiem blūzmeņiem un kantrī mūzikas programmām, ko vecāki klausījās pa radio.