Lemjot par uzbrukumu Ukrainai, Kremlis acīmredzot cerēja, ka operācija beigsies dažu dienu laikā un būs ļoti veiksmīga. Tomēr ne viss noritēja pēc plāna. Gandrīz uzreiz eksperti metās meklēt neveiksmes cēloņus. Starp acīmredzamajām versijām par problēmām loģistikā un komunikācijā, par nepareizu aprēķinu un spēcīgu Ukrainas armiju bija viena diezgan oriģināla. “Ukrainas Korupcijas novēršanas aģentūra izsaka pateicību Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu par to, ka līdzekļi, ar ko bija paredzēts nodrošināt Krievijas uzbrukumu, tika izzagti vēl tad, kad Krievija koncentrēja savus spēkus pie valstu robežas.” Šādu vēstuli 10. martā nosūtīja aģentūras vadītājs Oleksandrs Novikovs. Vai tiešām korupcija bija nozīmīgs faktors Krievijas neveiksmēs, un kā tā izpaužas?
Mūsdienu Krievijas korupcijas izcelsme ir cieši saistīta ar komunistiskās sistēmas krišanu. Jaunā demokrātiskā valsts tika uzcelta uz padomju politisko un administratīvo institūciju drupām. Tas paredzami izraisīja lielas grūtības, kas bija saistīts ar institūciju izveidi, kuras kontrolētu amatpersonu darbu un adekvāti funkcionētu.