Šo svētdien nākamo valsts līderi izvēlēsies viena no Eiropas Savienības lielvalstīm - Francija. Aptaujas liecina, ka divās vēlēšanu kārtās gaidāma sīva cīņa – līdzšinējais Francijas prezidents Emanuels Makrons nu vairs notur vien 5 procentpunktu pārsvaru pār galēji labējo Marinu Lepēnu. Ņemot vērā Lepēnas ilggadējās saites ar Putina režīmu, viņas popularitātes pieaugums radījis jautājumus par Eiropas nākotni un stabilitāti. TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere 7. aprīlī apsprieda Francijas vēlēšanu nozīmi kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumu izpildītāju un RSU docentu Kārli Bukovski, kā arī Latvijas Ārpolitikas institūta asociēto pētnieku Aldi Austeru.

ABONENTIEM ABONENTIEM

“Šīs ir vienas no vēlēšanām, kas var iezīmēt fundamentālas izmaiņas ne vien Eiropas Savienības integrācijas procesā, bet arī Rietumu pasaules savstarpējā sadarbībā,” norāda Bukovskis. Abi pētnieki uzsver, ka Francijas prezidentam ir liela loma Eiropas Savienībā, jo tieši Francijas un Vācijas “dzinējs” ir izšķirošs Eiropas integrācijas virzītājspēks, un būtiskas ir arī šīs valsts attiecības ar citiem pasaules spēlētājiem. Galu galā Francijai ir arī Eiropas Savienības lielākais karaspēks, otra lielākā ekonomika, kā arī kodolieroči.