Skatoties reportāžas no kara noziegumu epicentra Bučā, ir pamats sākt ienīst visu veidu armijas un piekrist domai, ka pat slikts miers ir labāks par visperfektāko karu. Cilvēka atliekas ceļa malā, līdzās izbiris kartupeļu tīkliņš. Ap galvu maiss un rokas sasietas uz muguras. Kājās gaišbrūni zābaki, bet pakausī šauts. Tieši tāpat kā kādreiz čekas pagrabos stūramājā. Sprīdi tālāk - noslepkavotas ģimenes: mamma, tētis, dēls - samestas smilšu bedrē, nošauti vīrieši akā, izvarotas sievietes, kurām pāri vizinājušies ar tankiem. Videokadri liecina, ka krievu armijai nav morāles un karavīriem raksturīgās cieņas pret civiliedzīvotājiem. Tie ir bandīti un marodieri, kuriem šis karš ir sava veida cilvēku medību safari. Trāpot pa visiem, kas gadās pa ceļam, ar mērķi – attīrīt zemi no tautas, kas jālikvidē.

Ukrainas kara metodes ir izstrādātas un pārbaudītas jau čečenu karā. Toreiz rietumvalstīm maz rūpēja, kas notiek Krievijas Federācijas iekšienē, un nevienam nelikās svarīgi saprast, kāpēc Putinam tik ļoti nepieciešams sākt savu prezidenta karjeru ar karu Kaukāzā. Toreiz šis čečenu karš arī sākās līdzīgi kā pašreizējais Ukrainas slaktiņš. Tāpat kā specoperācija, kuras laikā maskētiem Putina kaujiniekiem izdevās uzspridzināt dzīvojamo ēku Krievijā, lai tas izskatītos pēc čečenu uzbrukuma un tāpēc derētu kā kara (atriebības) provokācija.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X