/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
Kaspars tāpat kā ikviens no mums bija pārliecināts, ka par karu lasīs tikai vēstures grāmatās, nevis mūsdienu ziņu portālos. Tāpat viņš nekad nebija iedomājies, ka varētu pienākt laiks, kad ikdiena paies, rūpējoties par tautu, kas zvērīgi cieš no okupantu nežēlības. Kaspars arī nebūtu ticējis, ja kāds teiktu, ka šis gads viņam iesāksies, nežēlojot savus spēkus, miegu un citus līdzekļus bēgļu labklājībai... Un tomēr viss notiek tā un nekā citādi. Piedāvājam sarunu ar vienu no biedrības "Tavi draugi" brīvprātīgajiem. - Kasparu Bērziņu.
Paldies ir it kā parasts vārds - 7 burti, bet, ja tas tiek saņemts no izglābtas ukraiņu ģimenes, tas spēj aizstāt jebkādu algu... Šāda pateicība ir īpaša, un ļoti emocionāli uzlādē, tā ka, pat ja esi saguris, būsi spējīgs atkal kalnus gāzt!
Katram no mums ir jāsaprot, ka visas mūsu problēmas ir nieks, salīdzinot ar šīm briesmām, kas tiek ik dienu piedzīvotas Ukrainā. Mums ir jānovērtē šī cīņa, kas savā ziņā pasargā mūs no briesmām, kas citos scenārijos būtu iespējamas arī pie mums… Šobrīd, kad jau ir pagājis vairāk nekā mēnesis, ir sajūtams aktivitātes kritums. Cilvēki laikam ir apraduši ar notikumiem, ir piekusuši...