Pēc tam, kad Krievijas rublis pēc iebrukuma Ukrainā bija ievērojami zaudējis savu vērtību, tam ir izdevies atgūties līdz pirmskara līmenim. Tas gan ir neliels mierinājums Kremlim, jo faktori, kas ir ļāvuši atgūties rublim, radīs jaunas problēmas Krievijas ekonomikai.

Rietumvalstis ir parādījušas teju bezprecedenta vienotību, reaģējot uz Krievijas kara noziedznieka Vladimira Putina sākto karu Ukrainā. Jau trešajā kara dienā Rietumvalstu valdības bija panākušas vienošanos, ka Krievijas Centrālās bankas ārvalstu valūtu rezerves tiks iesaldētas.

Krievijas valdība pēc tam izdeva rīkotājiem visiem krievu eksportētājiem konvertēt 80% no saviem eksporta ieņēmumiem rubļos, un Centrālā banka ieviesa 30% komisijas maksu (kas vēlāk tika samazināta līdz 12%) pirkumiem ārvalstu valūtās. Vairākiem eksportētājiem vispār tika liegts iegādāties ASV dolārus, un ārvalstu valūtās veiktie uzkrājumi bankās saskārās ar milzīgu pieprasījumu, jo iedzīvotāji centās šo naudu izņemt no bankām.

Neraugoties uz visu iepriekš minēto, Krievijas oficiālais kurss mainījās no 81 rubļa par dolāru pirms kara līdz 139 rubļiem par dolāru 9. martā (lai gan melnajā tirgū šis kurss bija daudz augstāks). Inflācija uzņēma apgriezienus, un pēc oficiālajiem datiem pirmajās trīs nedēļās patēriņa preču pieaugums bija mērāms 2% nedēļā (181% gada griezumā), bet pēc tam tas samazinājās līdz 1% nedēļā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X