Kaut gan daudzi militārie algotņi no t.s. Vāgnera grupas pēdējo mēnešu laikā tikuši izvesti no operācijām Sīrijā un Lībijā, lai pievienotos karam Ukrainā, Krievijas centieni palielināt savu ietekmi Āfrikā nav mitējušies. Turklāt rietumvalstu spēku pakāpeniskā atkāpšanās no operācijām terora plosītajā Mali padarījusi to par īpaši pievilcīgu mērķi. “Tā nav Krievijas ārpolitikas prioritāte, taču ir viena no daudzām oportūnistiskajām lietām, ko savu 20 valdīšanas gadu laikā Putins ir īstenojis,” Krievijas algotņu iesaisti Āfrikā komentējis bijušais ASV sūtnis Sahēlas reģionā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Aprīļa sākumā starptautiskais cilvēktiesību uzraugs "Human Rights Watch" ziņoja, ka Rietumāfrikas valstī Mali notikusi masveida nogalināšana – Mali vadošā militārā hunta kopā ar “kādiem ārvalstu kaujiniekiem” pāris dienu laikā nošāvuši aptuveni 300 cilvēku, kuri it kā turēti aizdomās par terorismu. Aculiecinieki ziņojuši, ka šaušana nav notikusi kaujas vai likumīgas aizturēšanas procesā, tādēļ tie nogalināti tikai uz aizdomu pamata. Mali šāda apmēra masu slepkavība neesot pieredzēta pat pēdējo desmit gadu laikā, kuru laikā valsti plosījis asiņains pilsoņu karš. Starptautiskie eksperti uzskata, ka šādu “kampaņu” izdevies īstenot tāpēc, ka Mali valdošās huntas armija vairs nesadarbojas ar eiropiešiem, bet gan krievu algotņiem.

Mali kopš 2012. gada norisinās pilsoņu karš starp dienvidos bāzēto valsts centrālo valdību, plašus ziemeļu reģionus apdzīvojošajiem tuaregiem un islāma kaujiniekiem. Daudzveidīgās karojošās grupas un no Lībijas ieplūstošie ieroči padarījuši to par ļoti sarežģītu konfliktu, kura risināšanā iesaistījusies gan Francija, ASV, ES un reģiona sabiedrotie, gan ANO miera uzturētāji. Tomēr kopš Mali centrālo valdību apvērsuma ceļā pārņēmusi militārā hunta, eiropieši pakāpeniski zaudē savas iespējas sadarboties un līdz ar to arī ietekmi. Tagad sabiedroto “vakuumu” tiecas aizpildīt Krievija.