Aizvadītās Francijas prezidenta vēlēšanas nodarbināja ne tikai viņa vēlētājus, bet arī mūs – pārējos. Kurš uzvarēs? Putina „stipendiāte“ - radikālā nacionāliste Marina Lepēna vai liberālais centrists Emanuels Makrons? Pirmais nozīmētu Francijas pievienošanos Vladimira Putina loģikai. Otrais – Piektās republikas saglabāšanu Eiropas Savienības ass lomā. Notika gaidītais un cerētais – Emanuels Makrons saglabāja savu amatu no jauna. Šis fakts ir unikāls.

Pēdējo nedēļu laikā Emanuela Makrona PR fotogrāfijas sāk izskaitīties aizvien „kreisākas“, un tas nozīmē, ka viņš ņem vērā pārmetumus par elitismu, atraušanos no parastās tautas un smalko salonu loģiku savā rīcībā. Cenšoties atkal kļūt par „visas tautas prezidentu“. Paradoksāli, ka nepietiek ar labiem rezultātiem ekonomikā un bezdarba samazināšanā. „Politiķis nevar kļūt tautā populārs un sabiedrībā cienīts tikai savu labo darba rezultātu dēļ. Ir jādemonstrē arī respekts un cieņa pret katru pilsoni. Jāuzklausa viņu domas un viedokļi. Tikai tā iespējams pārvaldīt tautas sirdi,“ uzskata Parīzes ideju smēdes direktors Sebastians Maijars (Sébastien Maillard). Iespējams, ka viņa taisnība un nākamie pieci gadi demonstrēs mums šo procesu, kas ne katram politiķim ir pa spēkam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X