Kaut gan šķita, ka Krievijas iebrukums Ukrainā strauji mobilizēs Eiropas iedzīvotājus to politiķu atbalstam, kuri iestājušies par vienotību un demokrātiju, pavasaris tomēr iesākās ar prokrievisku nacionālistu triumfa gājienu Ungārijā un Serbijā. Drūmie populisma mākoņi draudēja sabiezēt arī virs Francijas un Slovēnijas, taču tur vēlēšanās tomēr uzvarējuši liberāli un eiropeiski noskaņotie kandidāti. Vai tas liecina, ka aiz šīs zelta maliņas atkal varētu parādīties Eiropas spožā nākotne?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Pagājušajā svētdienā uz spēles bija likta ne vien divu valstu, bet savā ziņā arī visas Eiropas tālākā politiskā virzība un attīstība. Vislielākā uzmanība tika pievērsta Francijas prezidenta vēlēšanām, kurās ar līdzšinējo politiku neapmierinātie ļaudis draudēja ievēlēt Marinu Lepēnu – kandidāti, kura ilgstoši slavinājusi Putina režīmu. Savukārt šo notikumu ēnā relatīvi nelielajā Slovēnijā notika sīva cīņa, lai neļautu ceturto termiņu premjerministra amatā iegūt Janezam Janšam – zināmam kā Donalda Trampa un Viktora Orbāna politikas piekritējam.

Šajā pirmdienā varējām mosties jau mazliet cerīgākā gaisotnē par Eiropas nākotni, jo Franciju turpinās vadīt Emanuels Makrons, bet Slovēnijā jaunu politisko kursu varēs tiekties īstenot liberālā “Brīvības kustība”. “Šie rezultāti ir antiliberāļu sakāve un iespēja padarīt Eiropu stiprāku,” par Francijas un Slovēnijas vēlēšanu iznākumu priecājās Eiropas Parlamenta centrisko partiju grupas “Renew Europe” prezidents Stefans Sežurnē.