Lai cik ļoti mūsu ikdiena būtu saistīta ar informācijas tehnoloģijām (IT), joprojām daudziem, pat tikai izdzirdot vārdus programmēšana, kodēšana vai digitalizācija, ausīs sāk skanēt okeāna šalkoņa. Viens ir jau gatavu pakalpojumu vai risinājumu lietot, bet pavisam, kas cits - to radīt. Taču biedrības "Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone intervijā portālam TVNET uzsver, ka tas ir mīts, ka tikai cilvēki ar īpašām priekšzināšanām var strādāt šajā nozarē. 

ABONENTIEM ABONENTIEM

Andersone kopā ar domubiedrēm pirms vairākiem gadiem izveidoja biedrību "Riga TechGirls", lai motivētu sievietes apgūt tehnoloģijas un strādāt IT jomā. Viņa stāsta, ka sieviešu interese par darbu šajā sektorā pieaug, taču arī šajā šķietami modernajā industrijā vēl kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem ir izveidojies stereotips par to, kam būtu jāstrādā šajā nozarē.

- Kā jūs vērtētu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes? Kā šajā ziņā izskatāmies uz Eiropas un pārējās pasaules fona? Slikti vai nav tik slikti?

- Pēc datiem un Eiropas statistikas diemžēl valstiskā mērogā mūsu digitālās prasmes ir diezgan zemā līmenī. Šī ir problēma un liela sāpe, par kuru domājam un pie kuras strādājam jau ilgāku laiku.

Diemžēl prasmju trūkums ir vērojams visās vecuma kategorijās. Varētu domāt, ka jaunieši taču piedzimuši teju ar telefoniem rokās, tātad viņiem viss ir jāprot, bet situācija ir tāda, ka, jā, jaunieši digitālajā vidē prot izklaidēties, izmantot to izklaidei, bet darbam, savu mērķu sasniegšanai – nē.