Lietuvas mediķis Viļus Kočūbaitis, kas strādājis par kara ārstu Afganistānā un piedzīvoto aprakstījis vairākās grāmatās, šobrīd ļoti vērīgi seko notikumiem Ukrainā un atzīst, ka salīdzinājumā ar tiem viņa Afganistānas pieredzi var uzskatīt par īstu kūrortu. Viņš neslēpti šausminās par krievu karaspēku, kas ne tikai aukstasinīgi slepkavo civiliedzīvotājus, bet arī pamet savus ievainotos kaujas laukā - saskaņā ar militāro ētiku tā rīkoties ir ārkārtīgi apkaunojoši. Nemaz jau nerunājot par to, ka uz mediķiem nešāva pat nacistiskās Vācijas karavīri.

ABONENTIEM ABONENTIEM

- Karu Ukrainā jūs, jādomā, uzlūkojat mazliet citādām acīm nekā parastie cilvēki. Kāda informācija no karadarbības zonas pie jums nonāk un kādas domas tā raisa?

- Kara apstākļos iestājas gluži cits darba režīms. Valstī, kurā kara nav, tu domā, kā glābt slimniekus. Kara apstākļos jādomā arī par to, kā pasargāties pašam, - ja tevis vairs nebūs, bez palīdzības paliks arī simtiem slimnieku.

Ļoti skaidri atceros, kā tika apšaudīta mūsu bāze Afganistānā, netālu no Kabulas. Uzbrukumu laikā uz bunkuriem nācās evakuēt visu slimnīcu, kurā bija daudz smagu, operētu, nestaigājošu slimnieku. Kad atkal bija droši, visus vajadzēja nogādāt atpakaļ. Tas ir milzīgs darbs, kas prasa ļoti daudz laika, turklāt jānodrošina, lai darbojas iekārtas, kas uztur viņu dzīvības funkcijas.

Tomēr redzot, kas notiek Ukrainā, saprotu, ka Afganistāna salīdzinājumā ar to bija kūrorts.