“Mēs vēlamies redzēt Krieviju tik novājinātu, lai tā vairs nevarētu pastrādāt tādas lietas, kādas nodarītas Ukrainā,” pagājušonedēļ pēc viesošanās Kijivā sacīja ASV Aizsardzības sekretārs ģenerālis Loids Ostins. Eksperti spriež, ka šāda retorika pirmo reizi skaidri demonstrē ASV stratēģijas izmaiņas – no palīdzības Ukrainas aizsardzībai līdz palīdzībai Krievijas sakaušanai. Daļa novērotāju apsveic pastiprināto atbalstu, citi uzskata to par bīstamu soli uz globāla mēroga konfliktu, savukārt Krievijas propagandas mašīnai ir jauns apliecinājums, ka Ukraina darbojoties tikai kā starpnieks ASV interešu īstenošanai.

Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) pētnieks Šons Monagans uzsver, ka līdz šim Rietumi nebija skaidri pateikuši, ka darbojas pret Krieviju, kā to vienmēr pozicionējis Kremlis, taču tagad tas ticis pateikts. Arī martā notikušajā samitā Polijā ASV prezidents Džo Baidens izteicās, ka Putins nedrīkst palikt pie varas. Tādēļ teorētiski ticis izdarīts viss, lai Kremlis varētu pierādīt savai auditorijai, ka Ukraina ir tikai iegansts ASV iznīcināt Krieviju. Bet vai Krievijas novājināšana jeb pat iznīcināšana tiešām bijusi ASV stratēģisko interešu topā? Eksperti spriež, ka Krievijas iebrukums Ukrainā tomēr ievieš neparedzētas pārmaiņas ASV ārpolitikas stratēģijā, bet vismaz pēc šībrīža aplēsēm – tikai īsā vai vidējā termiņā.

CopyLinkedIn Draugiem X