Mīļā vecmāmiņa Doroteja. Nāves nama saimnieces monstrozie noziegumi
Foto: Owen Brewer/Sacramento Bee/Tribune News Service
TVNET
Mīļā vecmāmiņa Doroteja. Nāves nama saimnieces monstrozie noziegumi
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Doroteja izskatījās pēc mīļas vecmāmiņas, taču izskats var būt maldinošs. Viņa bija sērijveida slepkava. Laikposmā no 1982. līdz 1988. gadam sirmgalvji un invalīdi, kas patvērās laipnās Dorotejas Puentes mājā, nemaz nenojauta, ka tiek indēti, un tad viņi tika apglabāti pagalmā aiz īpašuma, bet Doroteja turpināja saņemt viņu sociālos pabalstus.

Gadiem ilgi šo tā saukto sistēmas aizmirsto cilvēku pazušana palika nepamanīta. Taču galu galā policija, meklējot bezvēsts pazudušu īrnieku, netālu no pansijas pamanīja svaigi uzraktu zemi un atklāja pirmo no vairākiem līķiem.

Šis ir stāsts par "nāves nama saimnieci" Doroteju Puenti.

Dorotejas dzīve, pirms viņa kļuva par sērijveida slepkavu

Doroteja Puente, dzimtajā vārdā Doroteja Helēna Greja, nāca pasaulē 1929. gada 9. janvārī Redlendsā, Kalifornijā. Viņa bija sestā no septiņiem bērniem. Dorotejas tēvs nomira no tuberkulozes, kad Puentei bija astoņi gadi, savukārt viņas māte bija alkoholiķe, kas vardarbīgi izturējās pret saviem bērniem un gadu pēc bērnu tēva nāves gāja bojā motocikla avārijā.

Par bāreni kļuvusī Puente un viņas brāļi un māsas tika izšķirti dažādos virzienos, tiekot "mētāti" starp audžuģimenēm un attālu radinieku mājām. Puente sāka dzīvot patstāvīgi, sasniegusi 16 gadu vecumu.

Olimpijā, netālu no Vašingtonas, viņa mēģināja pelnīt iztiku kā prostitūta. Seksa darbinieces karjeras vietā Puente atrada savu pirmo vīru.

Pēc ilgstošām attiecībām viņa 1945. gadā apprecējās ar Fredu Makfolu. Viņu laulība bija īsa — tā ilga tikai trīs gadus. Dorotejai ar Makfolu bija divi bērni, taču viņa tos neaudzināja. Viens no bērniem tika nosūtīts dzīvot pie radiem, bet otrs tika atdots adopcijai. 1948. gadā Makfols pieprasīja šķiršanos, un Puente pārcēlās uz dienvidiem - Kaliforniju.

Tur bijusī prostitūta atgriezās noziedzīgā dzīvē. Viņa pirmo reizi mūžā nokļuva nopietnās nepatikšanās pēc naudas atmazgāšanas Sanbernadīno un četrus mēnešus pavadīja aiz restēm. Puentei, kad viņu atbrīvoja no cietuma, tika noteikts probācijas laiks, bet viņa tā vietā pameta pilsētu.

Pēc tam Puente devās uz Sanfrancisko, kur 1952. gadā apprecējās ar savu otro vīru Akselu Brenu Johansonu. Taču, lai kur viņa dotos, noziedzīgā daba sekoja viņai ik uz soļa. Jaunais pāris bieži ķildojās par sievas dzeršanu un aizraušanos ar azartspēlēm. Abu attiecības piedzīvoja pat tādu posmu, kad vīrs Doroteju iekārtoja ārstēties psihiatriskajā klīnikā.

Neskatoties uz to, viņu laulība ilga līdz pat 1966. gadam.

Tēmas
Uz augšu