Mēs vēlamies atteikties no Krievijas gāzes un oglēm. Un izdarīt to tā, lai cenas ne tikai nepalielinātos, bet ideālajā variantā pat samazinātos. Mēs vēlamies, lai elektroenerģija kļūtu lētāka. Un arī šķelda, granulas un briketes lai neko nemaksā – mums taču visur meži. Bet tos termināļus un vēja ģeneratorus gan jūs būvējiet kaut kur Igaunijā vai Lietuvā. Vai labāk vēl tālāk.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Tā sakot, kad interneta komentāros jāpasūta krievu karakuģis divas mājas tālāk, visi pirmajās rindās. Kad jādara kaut kas, lai Krievijai varētu fiziski pārstāt maksāt naudu, – tikai ne manā pagalmā.

Tā ir tāda klasiskā latvieša domāšana. Piemēram, lauku pagasts, no kura visi jaunie, kas spēj aizbēgt, ir aizbēguši. Darbavietu nav, palikušie lēnā garā nodzeras. Ierodas apņēmīgs uzņēmējs un piedāvā uzbūvēt ražotni, kas varētu ar darbavietām nodrošināt pusi pagasta. Jā, bet tad būs jāstrādā... Un gan jau ražotnes tuvējā apkārtnē saulainās dienās būs slikta smaka. Un vispār jau ne tikai tuvējā apkārtnē, bet visā novadā un arī lietainās dienās. Turklāt tā jaunceltne neiederēsies vietējā ainavā. Nevajag mums tādu – ej būvē kaut kur citur.

Un tad var sēdēt tālāk, sūcot lētāko septiņgrādīgo alu pieturā pie vietējās bodes, un sūdzēties par to, ka Levita-Kariņa režīma dēļ nav darba un viss slikti.