Pēc vien nepilnām trim dienām gaidāms 9. maijs, kas pēdējā laikā bieži pieminēts kā iespējams atskaites vai pat pagrieziena punkts Krievijas militārajās operācijās Ukrainā. Par "Uzvaras dienas" nozīmi, Krievijas tālāko stratēģiju un rietumvalstu pretestības efektivitāti TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere 5. maijā iztaujāja Baltijas Aizsardzības koledžas lektoru un pētnieku Sandi Šrāderu un TVNET žurnālistu Artūru Bikovu.

Bikovs uzsver, ka 9. maija nozīme un svinību mērogs pēdējo divdesmit gadu laikā ir būtiski attīstījies, vēstures atminējumiem pakāpeniski kļūstot aizvien grandiozākiem un spilgtākiem salīdzinājumā ar 90. gadiem vai PSRS laiku. Tā galvenais iemesls ir Putina režīma vēlme leģitimizēt savu varu un politiku, asociējot sevi ar Otrā pasaules kara notikumiem. Proti, sabiedroto uzvara Otrajā pasaules karā un cīņā pret nacistisko Vāciju šajā dienā tiek izmantota kā atgādinājums, ka Putina režīms un krievu tauta arī šodien ir šīs varonības un ietekmes turpinājums. Patriotiskais sentiments tiek pastiprināts ar atgādinājumiem par to, ka arī šobrīd ir svarīgi cīnīties pret nacismu un ārējo ienaidnieku, savukārt tieši Putina režīms to vislabāk saprot un spēs tautu pasargāt. Jo “kur ir garantija, ka kāds liberālais režīms jeb “rietumvalstu marionetes”, nākot pie varas, turpinās sargāt šīs vērtības un tradīcijas”, Kremļa retoriku skaidro Bikovs.

CopyLinkedIn Draugiem X