Tuvojas vēlēšanas, un kadrā atkal rēgosies politiķi, kas neatbild uz jautājumiem, maļ sev vajadzīgas frāzes atbilžu vietā un enerģiski strīdas savā starpā. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka politiķi vēlas iemācīties verbālas kaujas stratēģiju un taktiku, lai ekrāna diskusijās vienmēr varētu uzvarēt. Viņus apmāca cilvēki, kas sevi uzskata par ļoti kompetentiem šajā jomā, un saņem par šādu „treniņu“ krietnu samaksu. Man nav iebildumu, ja kāds šādi mācās un vēl cits nopelna. Taču man ir pretenzijas pret šo kursu rezultātu. Tieši pret ko? Pret to, ka politiķi iemācās uzvesties kā roboti, spītīgi neatbild uz jautājumiem un ar savu iemācīto klātneesošo attieksmi sagrauj diskusiju kā tādu. Kļūstot vēlētājiem neinteresanti un garlaicīgi.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Mediju treniņš savā būtībā nav slikta lieta, jo iemāca cilvēkam, kurš pēkšņi ieņēmis augstu administratīvu amatu, sarunāties ar uzbrūkošiem žurnālistiem, diskutēt ar konkurentiem un paust savu viedokli politisko diskusiju stresa apstākļos. Tas nav viegli. Ir personas, kuram diskutēšanas māksla ir iedzimta privilēģija. Šādu ļaužu pasaulē ir ļoti maz. Lielākā daļa no mums stresa apstākļos sāk runāt nevajadzīgas lietas, nespēj koncentrēties uz galveno un nespēj savienot savu vēstījumu ar politiskās diskusijas dienaskārtību.