Izcila ideja, taču izpildījums ir nekvalitatīvs un rezultāti izsauc vilšanos. Tā Konferenci par Eiropas nākotni - līdz šim lielāko pilsoņu līdzdalības iniciatīvu ES - raksturo teju visas iesaistītās puses. Latvija un vēl gandrīz puse ES dalībvalstu cēlušas iebildumus pret konferences gala dokumentā iekļautajiem priekšlikumiem, kur līdztekus pilsoņu ierosinātajām iniciatīvām atrodami arī tādi Eiropas politiķu lobēti priekšlikumi, kas prasītu grozīt ES līgumus.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Pirmdienas rītā, neilgi pirms Strasbūrā tika prezentēts Konferences par Eiropas nākotni gala ziņojums, izdevums "Politico" vēstīja, ka desmit valstis - Dānija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Slovēnija, Bulgārija, Čehija un Malta - izstrādājušas atsevišķu dokumentu, kurā kritizēts gadu ilgušās ES pilsoņu viedokļu apkopošanas galarezultāts. Līdz brīdim, kad paziņojums tika publicēts, tam pievienojās arī Polija, Rumānija un Horvātija. Kopā tās ir 13 valstis - tātad gandrīz puse no visām ES dalībvalstīm.