"Mums ir jāsaved tauta kopā un jāatrod, kas mūs vieno," intervijā portālam TVNET teica Latvijas Universitātes profesore un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Viņa pauda pārliecību, ka pie sabiedrības integrācijas politikas nopietni esam strādājuši vien pēdējos desmit gadus, taču vēl ir tāls ceļš priekšā, lai radītu vienotības sajūtu sabiedrībā. 

ABONENTIEM ABONENTIEM

Vai mēs esam 30 gadus strādājuši, lai šos cilvēkus iekļautu sabiedrībā? Pie kam ir skaidrs, ka ar valodu vien integrēt sabiedrībā nevar. Mūs taču nepataisīja par krieviem, kaut arī krievu valodu mums uzspieda ļoti intensīvi, ar varmācīgām metodēm - vienā brīdī vienkārši vajadzēja zināt, kaut lai iestātos augstskolā. Okupācijas vara mūs nepiespieda un nepataisīja ne par krieviem, ne Homo soveticus jeb padomju cilvēkiem, jo cilvēki iekšēji turas pie savas identitātes. Un ar latviešu valodu mēs nevienu nepataisīsim par latvieti. Mums bija jāpiedāvā valoda, lai cilvēks varētu sazināties ar valsti, bet, lai cilvēks izjustu piederību valstij, viņam nevajag tikai sarunāties - ir nepieciešamas arī kādas kopējas vērtības.

Te mēs esam ļoti daudz nogulējuši, jo neesam arī savos cilvēkos kopuši patriotismu. Vien pēdējos desmit gadus esam sākuši pie tā strādāt. Bet tas ir krietni par vēlu. Mēs varam nojaukt šo pieminekli un, visticamāk, mēs to arī izdarīsim. Starptautisko tiesību speciālisti, kā profesore Ziemele, norādījuši - kā var līgums palikt spēkā, ja viena puse pārkāpj visas iespējamās starptautiskās vienošanās? Līdz ar to tā plaisa mākoņos ir atvērusies, bet mūsu valstij ir ļoti nopietni jādomā, ko tiem cilvēkiem dot vietā, lai viņi jūtas piederīgi un lai X stundā viņi nenostājas pret Latviju. Mums ir jāatceras, ka uz barikādēm negāja tikai latvieši, arī Tautas frontē bija kupli pārstāvētas nacionālās minoritātes un vienlaikus arī Interfrontē, kas bija par Padomju Savienības saglabāšanu, bija arī latvieši. Un mums ir jāsaved tauta kopā un jāatrod, kas mūs vieno. Tas patiesībā būs nākamās Saeimas uzdevums.