Ilgi gaidīto Eiropas Savienības virzību uz Krievijas naftas importa aizliegumu jau atkal bremzē Ungārija ar Viktoru Orbānu priekšgalā. Kaut gan nevar noliegt, ka arī citas Eiropas valstis varētu rīkoties ātrāk un izlēmīgāk, Ungārija īpaši izceļas ar sava premjerministra skaļo retoriku, piemēram, aprīļa pēcvēlēšanu uzrunā Zelenski ierindojot starp ienaidniekiem. Taču vien retajam zināms, ka zināmu lomu Ungārijas atturīgajā reakcijā pret Krievijas iebrukumu spēlē arī ilgstošās domstarpības par ungāru minoritātes tiesībām Ukrainā.

Jau vairākus gadus pirms Krievijas apjomīgā iebrukuma Ukrainā Ungārija lika šķēršļus savas ziemeļaustrumu kaimiņvalsts integrācijai rietumvalstu institūcijās, tostarp ES un NATO. Kopš 2018. gada Orbāna vadītā valsts bloķēja ministru līmeņa tikšanās starp NATO un Ukrainu, tāpēc jau iepriekš NATO aprindās tika saukta par Krievijas “Trojas zirgu”. Taču, kā vēl pagājušogad izdevumam “Washington Times” skaidroja ungāru pētnieks Balazs Tarnoks, šāda nostāja esot saistīta nevis ar Ungārijas attiecībām ar Krieviju, bet gan sasāpējušo jautājumu par etniskajiem ungāriem, kuri dzīvo Ukrainas Aizkarpatu apgabalā.

“Ukraina nevar būt nedz stabila, nedz demokrātiska, kamēr tā neciena savas etniskās minoritātes, tostarp ungārus”, 2014. gadā pēc Krimas aneksijas sludināja Ungārijas premjerministrs, kas noteikti skanēja kā mūzika Vladimira Putina ausīs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X