Blaumaņa "intīmākais draugs", bez kura mums nebūtu "Skroderdienu Silmačos". I cēliens
Foto: No arhīva/TVNET kolāža
Inga Utena-Logina
, speciāli Klik
Blaumaņa "intīmākais draugs", bez kura mums nebūtu "Skroderdienu Silmačos". I cēliens
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Viņš bija ļoti jauniņš, viņam bija tikai 19 gadu, kad uzrakstīja mūziku lugai "Skroderdienas Silmačos", kā Rūdolfs Blaumanis to bija vēlējies. Turklāt rakstnieks mūzikas autoru Aleksandru Būmani uzskatīja pat par lugas līdzautoru. Taču pirmizrādes vakarā 1902. gada 31. janvārī viss kļuva slikti.

Bija izsludinātas un izpārdotas trīs izrādes, un ar tām arī pirmuzvedums beidzās, kaut zinām, ka tālākajos 120 gados “Skroderdienas” ir visvairāk uzvestā, spēlētā, un - pēc daudzu domām – pati iemīļotākā latviešu luga. Arī šajā pirmajā iestudējumā spēlēja tā brīža labākie latviešu aktieri, Blaumanis pat mēdza lomas rakstīt konkrētiem aktieriem, kā par savu Pičuka lomu un “laimi pirtiņā” vēl 1968. gadā Austrālijā stāstīja aktieris Pēteris Rudzītis. Dūdars mums joprojām ir klibs, jo tā pirmajam spēlētājam Aleksim Mierlaukam tobrīd bija kājas trauma.

Viss bija izstrādāts, par visu padomāts, ieskaitot 23 mūzikas iestarpinājumus jau lugas rakstīšanas gaitā. Bet skatītāju atsaucība bija necerēti vēsa. Pirmajā vakarā bija pat tik apkaunojoša epizode, ka Blaumanis uz skatuves parādījies tikvien aiz pārklausīšanās – viens skatītājs bija atnesis puķes mūzikas autoram Būmanim un skaļi saucis viņa uzvārdu, kas samērā līdzīgs. Tikai tāpēc tovakar savā pirmizrādē paklanījās autors pats.

Tēmas
Uz augšu