“Es uzskatu, ka tas ir Ukrainas valdības noziegums. Jau iepriekš tika ziņots par to, ka būs iebrukums. Saņemot informāciju no ārvalstu izlūkdienestiem un partneriem, viņi neizdarīja neko, lai laicīgi evakuētu savus civiliedzīvotājus, nenostiprināja aizsardzību [..].” Tā par karu Ukrainā, kurā par izplatītu ieroci kļuvusi arī seksuālā vardarbība, izsakās Jana Streļeca, “Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonda” vadītāja.

Kopš 2014. gada Doneckas un Luhanskas aizturēšanas centros izmantoti sitieni un elektrotraumas dzimumorgānu rajonā, izvarošana, izvarošanas draudi un piespiedu kailums. Šīs spīdzināšanas metodes tika izmantotas, lai sodītu, pazemotu vai panāktu atzīšanos. Varmākas draudēja arī aizturēt vai nolaupīt, izvarot, ievainot vai nogalināt upuru radiniekus, īpaši viņu bērnus. Doneckā un Luhanskā seksuāla vardarbība tika izmantota arī, lai piespiestu personas, kurām atņemta brīvība, atdot īpašumu vai veikt citas darbības kā nosacījumu viņu drošībai.

CopyLinkedIn Draugiem X