Šī Saeimas sasaukuma un Ministru kabineta četrgade tik tiešām iekritusi neapskaužamā laikā. Tā, it kā ar vispasaules pandēmiju vēl nepietiktu, kaimiņi pasaulei sagādāja arī jauna pasaules kara draudus. Šerpi, vārdu sakot. Likumsakarīgi, ka šo un citu apstākļu dēļ arī ministri brīžam mainīti gluži kā zeķes – tikai septiņās ministrijās tie palikuši nemainīti, kamēr septiņās citās vadītāju krēslos sēdējuši līdz pat četriem dažādiem censoņiem.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Svaigākās demisijas pieprasījuma kontekstā šoreiz pievērsīšos tieši apvienības “Attīstībai/Par!” (AP!) pazaudētajiem krēsliem un amatu pazaudēšanas kopīgajām iezīmēm.

Pirmais AP! lidotājs bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Māris Mičerevskis publiski paziņoja, ka Pūce prasījis sagādāt bezmaksas pašvaldību autostāvvietu caurlaidi. Šajā mirklī loģiskākais solis būtu nekavējoties atzīt savu kļūdu un pateikt: “Jā, nu – piedodiet, draugi, šis no manas puses bija patiesi muļķīgi. No sirds atvainojos un apsolu, ka nekas līdzīgs neatkārtosies. Nākamo algu ziedošu autostāvvietu apzaļumošanai.”

Tā vietā Juris izvēlējās melot, ka tā nav patiesība, ka tas jau tikai tāds pārprasts jociņš. Rezultātā publiski uzpeldēja vēl lielāks daudzums iepriekš nogrimušo sūdu un neatlika nekas cits, kā amatu pamest.