Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada 1.ceturksnī Latvijā bija 436,1 tūkstotis vecuma pensiju saņēmēju, bet izmaksāto vecuma pensiju vidējais apmērs bija 410,47 eiro. Latvijas iedzīvotāju vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no darba gaitu laikā veikto sociālo apdrošināšanas iemaksu apjoma un iesaistes ilguma sociālās apdrošināšanas sistēmā. Katrs strādājošais jau šobrīd var aplūkot, cik lielu pensiju provizoriski viņš varētu nākotnē saņemt, bet jautājums, cik daudz šobrīd strādājošo Latvijā ir aizdomājušies par to, ka mainīsies viņu ienākumi, beidzot darba gaitas, un kā parūpēties, lai, sasniedzot pensijas vecumu, nevajadzētu kārt zobus vadzī vai turpināt strādāt līdz kapa malai.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Jāsāk krāt pēc iespējas ātrāk

Latvijā kopš 2014. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums 62 gadi tiek pakāpeniski paaugstināts par trim mēnešiem ik gadu – līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi. Šogad pensionēšanās vecums ir 64 gadi un 3 mēneši. Vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiek celts arī pensionēšanās vecums priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem.

Bankas "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Tarass Buka atzīst, ka joprojām Latvijas sabiedrībā pastāv uzskats, ka par pensiju jāsāk domāt tad, kad tā ir pavisam tuvu un trūkst motivācijas, lai sāktu veidot papildu uzkrājumus vecumdienām. "Statistika rāda, ka Latvijas iedzīvotāji par pensiju 3. līmeņa uzkrājumiem sāk domāt par vēlu, vairāk tuvojoties pusmūža vecumam," norāda Buka.