Gandrīz četrdesmit gadi netaisnības, aptuveni 60 tūkstoši cietušo, no kuriem 90% ir sievietes, daudzu tūkstošu kompensācijas, kā arī diskriminācija uz rases, tautības, intelekta, psihiskās veselības, ekonomiskā un sociālā stāvokļa pamata. Tas ir stāsts par sterilizācijas programmu, ko Zviedrijas valdība īstenoja valstī no 1934. līdz 1976. gadam. Kāpēc tas notika, kas kļuva par upuriem, kas palīdzēja to atcelt un ko varam no tā mācīties?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Sterilizācijas programmas saknes slēpjas eigēnikā. Šīs pseidozinātnes piekritēji ticēja cilvēka inženierijas potenciālam radīt pārāku rasi. Šādu pieeju īstenoja arī nacistiskā Vācija. Tomēr Zviedrija bija pirmā valsts, kas 1922. gadā nodibināja Rasu bioloģijas institūtu Upsalā un 1934. gadā ieviesa pirmo likumu, kas ļāva veikt sterilizāciju garīgi slimajiem.