Krievija ziņo, ka kopš pašas sāktā kara sākuma no Ukrainas izvedusi vairāk nekā vienu miljonu iedzīvotāju. Krievija tās dēvē par evakuācijām, starptautisko tiesību pārzinātāji – par deportācijām, ko stingri aizliedz starptautiskās normas. TVNET uzklausīja Olenas (vārds mainīts; publikācijā ar nolūku izlaistas personiskas detaļas) stāstu par to, kā viņa no aplenktās Mariupoles nonāca vispirms Krievijā, bet pēc tam Latvijā. No Krievijas okupācijas spēku puses viņai tika dota izvēles ilūzija: braukt uz Krieviju vai palikt aplenktā pilsētā, kur blakus mājām krīt raķetes; palikt Krievijā vai pašai svešā zemē meklēt iespējas ar brīvprātīgo palīdzību izkļūt no valsts.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Par dzīvi Mariupoles aplenkumā publiski izskanējušas daudzas liecības, un tās visas ir līdzīgas Olenas stāstam. Nemitīgas apšaudes un slēpšanās māju pagrabos bez apkures, elektrības, ūdens un sakariem. Ēdiena gatavošana uz uguns pie kāpņu telpas ieejas, lai jebkurā brīdī ātri varētu patverties no briesmām. Mikrorajonu blokmāju pagalmos aprakti tuvinieki un kaimiņi, kuri neizdzīvoja. Vairāk vai mazāk sapostītas gandrīz visas dzīvojamās mājas; daudzas pārvērstas gruvešu kaudzēs un vairs nebūs apdzīvojamas. “Elle zemes virsū” – šāds raksturojums izmantots bieži.

Mazāk zināms par to, kas notiek ar ukraiņiem, kuri no Krievijas karaspēka okupētajām teritorijām tiek nosūtīti uz Krieviju vai Donbasa “republikām”. Lai gan Ženēvas konvencijas par civilpersonu aizsardzību kara laikā 49. pants skaidri un gaiši nosaka, ka individuāla vai masveida civiliedzīvotāju pārvietošana un deportācija no okupētās teritorijas uz okupētājas valsts teritoriju ir stingri aizliegta, Krievija neslēpjot paziņojusi, ka no Ukrainas uz Krieviju izvedusi vairāk nekā vienu miljonu cilvēku.

Olenas autobuss apstājās Novoazovskā – Krievijas spēku kontrolētā Ukrainas pilsētā pie robežas ar Krieviju.