Kamēr Eiropas Savienība šajās dienās lemj par jau sestās sankciju paketes noteikšanu pret agresorvalsti Krieviju, kas sākusi karu Ukrainā, Serbija rīkojas diametrāli pretēji, aizvadītajās brīvdienās paziņojot par jauna gāzes līguma noslēgšanu ar Krieviju. Jaunais gāzes līgums arī nav vienīgais elements Serbijas mīlestībā pret Krieviju – tam ir vairāki iemesli.

Serbija jau kopš Krievijas sāktā kara ir saskārusies ar citu valstu izdarītu spiedienu, jo šī valsts, lai arī formāli nosodījusi uzbrukumu Ukrainai, turpina ciešu sadarbību ar Maskavu. Maija vidū Vučičs vietējai televīzijai sūdzējās, ka savas “stingrās nostājas dēļ Serbija zaudē ļoti daudz tiešu investīciju”.

Serbijai un tās iedzīvotājiem ir savi iemesli savai prokrieviskajai nostājai. Brīdī, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā un visā Eiropā sākās plašas atbalsta akcijas Ukrainai, Serbija tām nepievienojās – Serbijas televīzijās bija vērojami stundām ilgi raidījumi par Krieviju un Putinu, kur tika skaidrota Putina nostāja, ka “Ukraina ir nacistu perēklis”. Turklāt arī atsevišķi laikraksti tika izdoti ar skandaloziem virsrakstiem, kā “Ukraina ir uzbrukusi Krievijai”.

Belgradā strādājošā psihoterapeite Aurēlija Džana norāda, ka bijusi šokā par serbu vienaldzību un empātijas trūkumu pret ukraiņiem. Viņa gan pieļauj, ka tas saistāms ar pagātnes notikumu rētām un psiholoģiskajām traumām, kā dēļ serbi par citu ciešanām nedomā.

“Tās personas, kas cieš no traumām, nereti vairs neizjūt empātiju pret citiem. Sabiedrības, tāpat kā no traumām cietuši indivīdi var atkārtot tos stāstus, kas liek viņiem ciest atkal un atkal. Un tas arī izdzēš jebkādu atbildību par to, ko varbūt viņi paši reiz nodarījuši citiem,” saka Džana.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X