Vajāti disidenti, apcietināti kultūras darbinieki, cenzēti rakstnieki un žurnālisti piederas Krievijas ikdienai. Ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem „pogas tek piegrieztas“ un krievu inteliģencei jāmeklē izdzīvošanas iespējas ārzemēs. Proti, jābēg projām uz citurieni. Krievijas izraisītas karš Ukrainā šo emigrāciju forsē, un mēs varam runāt par jaunu krievu emigrantu vilni. Tagad var teikt, ka aktualizējies kārtējais “humānais koridors“, kas aizskalo projām smadzenes un intelektu no dzimtenes Krievijas.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Šobrīd Ukrainas kara rezultātā piedzīvosim sesto krievu aizbraukšanas vilni. Ukraiņu bēgļus šim procesam nevaram pieskaitīt, jo viņiem ir pavisam cita situācija un motīvi nekā krieviem. Taču krievi ir sākuši braukt projām un dara to salīdzinoši strauji. Viņi tiek vajāti par saviem uzskatiem, gaumi un izteikumiem. Tiek lēsts, ka šajā sestajā vilnī Krieviju viena mēneša laikā jau ir pametuši no 100 000 līdz 300 000 cilvēku. Virzieni – Erevāna, Stambula un Baltijas valstis. Krievijas karu rezultātā šiem krievu politiskajiem bēgļiem neklājas viegli. Piemēram, Gruzijā no viņiem pieprasa politiskās pārliecības deklarēšanu.