Amerikāņu rakstnieks un žurnālists Ambrozs Bīrss 1913. gadā bija rūgtuma pilns, vecs vīrs. Viņš dzēra kā zivs un spļāva lamas kā vulkāns lavu. Karstasinīgs, sarkastisks un narcistisks; atsvešinājies no visiem saviem draugiem un neguvis pelnīto slavu kā rakstnieks, viņš 71 gada vecumā šķita nolemts aizmirstībai. Tomēr tad viņš veica pēdējo gājienu savā karjeras un dzīves spēlē – uzkāpa zirgā, šķērsoja Meksikas robežu un bez pēdām pazuda Meksikas revolūcijas ugunīs.
Pēdējās desmitgades pirms pazušanas Bīrsam nebija vieglas. Nomira abi viņa dēli (Dejs 1889. gadā nošāvās pēc tam, kad viņu bija atraidījusi sieviete, bet Lī 1901. gadā nomira no pneimonijas). Viņa bijusī sieva savukārt nomira 1905. gadā. Bīrss arī cieta no astmas un karā iegūtas smadzeņu traumas komplikācijām. Visticamāk, pirms nozušanas viņš bija pamatīgi noguris no dzīves. Tieši tāpēc daudzi uzskata, ka žurnālista interese par Meksikas revolūciju patiesībā bija iegansts, lai pazustu un izbeigtu visu pēc Bīrsa paša noteikumiem.