Pret Krieviju ieviestās sankcijas jūtamas ne tikai ekonomikā, bet arī internetā. It īpaši tas attiecināms uz Krieviju, no kurienes aizgājuši teju visi lielākie interneta pakalpojumu sniedzēji. Ņemot vērā šo laiku, kad Krievijas interneta lietotājiem vairs nav pieejas populāriem resursiem, Krievija meklē iespējas, kā tomēr piedāvāt līdzvērtīgus pakalpojumus, tajā pašā laikā cenšoties radīt jaunu digitālo cietoksni. 

ABONENTIEM ABONENTIEM

Krievijas amatpersonu vidū jau ilgāku laiku izskan aicinājumi veidot no Rietumiem suverēnu internetu, kura lietotājiem nebūtu pieejas “nepareizajiem” Rietumvalstu resursiem. Un tagad, Ukrainas kara laikā Krievijā ir sperti vairāki soļi pretim izolācijai no ārpasaules. Galvenokārt formulējuma dēļ – Krievijā nedrīkst karu Ukrainā saukt par karu, jo tā taču esot “īpašā militārā operācija”. Ja tā tomēr tiek nodēvēta par karu, tad cilvēkam, kas to izdarīja, draud lielas nepatikšanas.

Tieši tāpēc Krievijas mediji vēsta to, ko Kremlis vēlas dzirdēt un redzēt, iedzīvotājiem nepiedāvājot nekādas informācijas alternatīvas. Jā, ir sabiedrības daļa, kam nekādas alternatīvas nevajag un pilnībā pietiek ar Kremļa pasaules skatījumu, tomēr gados jaunākiem cilvēkiem, kam ir izteiktāka kritiskā domāšana, ir ļoti svarīgi ne tikai gūt arī cita veida informāciju, bet arī izmantot Rietumvalstīs radītos digitālos pakalpojumus.

Realitātē Krievijas “digitālā sādža” faktiski ir kā fikcija bez reāla satura. Arī Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs krievu žurnālistam atzina, ka izmanto VPN, lai piekļūtu Krievijas varasiestāžu bloķētajam saturam. Viņš vien sacīja: “Kāpēc gan ne? Tas taču nav aizliegts!” Tomēr – Krievijas varasiestādes cīnās arī pret VPN pakalpojumu sniedzējiem, kas ļauj apiet aizliegumus un piekļūt aizliegtajiem resursiem.