Laikā, kad viss netverami strauji plūst un mainās un grūti prognozēt, kādus negaidītus pavērsienus atnesīs rītdiena, ir labi, ka ir vismaz kāda paliekoša un pārbaudīta vērtība. Varētu pat teikt – tradicionāla vērtība. Un tā ir – reizi četros gados mēs ievēlam Saeimā stulbeņus.
Lai gan nu jau sāk rasties sajūta, ka ar šo apgalvojumu es varētu būt aizvainojis kādu stulbeni, kurš šādu salīdzinājumu nav pelnījis. Varbūt labāk teikt, ka ievēlam bezmugurkaulniekus, gliemjus, gnīdas. Jo kā gan citādi lai nosauc Saeimas deputātus, kuri likumprojekta balsojumā vienkārši nebalso?
It kā nepietiktu jau ar to, ka būtībā deputātam ir jāierodas darbā un jāstrādā veselu vienu reizi nedēļā. Izstrādāt un iesniegt pašam savus likumprojektus nav spiesta lieta, un to pilnīgi mierīgi var arī nedarīt. Pat domāt tā īsti nav nepieciešams, jo partijas vadība kā dresētam pūdelim pateiks priekšā, kura podziņa jānospiež. Bet nē – mūsu tautas kalpi nespēj pat nospiest pogu.