"Toksiska vieta - citu variantu nav, jānojauc," tā par Uzvaras parka pieminekli, ko Rīgas pašvaldība nolēmusi nojaukt, saka Kristaps Gulbis. Viņa tēvs, tēlnieks Aivars Gulbis ir skulptūras "Dzimtene - māte" autors. Tikmēr par "toksisku" atzīts un pirms dažām dienām Beļģijā demontēts latviešu karagūstekņiem veltītais Kristapa Gulbja autordarbs "Latvijas stāvstrops brīvībai", jo tas it kā godinot "nacistu kolaborantus". Latvijai nav pieņemama Zedelgemas pašvaldības rīcība. 

ABONENTIEM ABONENTIEM

Sarunu turpinot par gaidāmo Uzvaras parka monumenta nojaukšanu, Kristaps Gulbis saka: "Šobrīd citu variantu nav - piemineklis jānovāc, jo pie tā pulcējas Latvijas valstij naidīgu ideoloģiju propagandējoši cilvēki." Tajā pašā laikā mākslinieks "būtu ļoti uzmanīgs" un "negribētu būt tas, kuram jāpieņem lēmums", jo, ja process nenotiks cieņpilni, izprotot situāciju, sabiedrība turpinās šķelties un tas jau ir bīstami.

Lai gan visur pasaulē ik pa laikam tiek nojaukts kāds piemineklis, saistīts ar jūtīgiem politiskiem notikumiem vai pretrunīgām figūrām, Kristaps Gulbis aicina uz šo jautājumu paraudzīties plašāk: "Patīk vai ne, bet kādu periodu no dzīves izdzēst nevaram - kā personiskajā, tā valsts dzīvē. Bīstamība ir tajā, ka mēs koncentrējamies uz vienu, otru vai dažiem simtiem pieminekļu, kaut kādiem objektiem, ko gribam novākt un pateikt, ka padomju laiks vispār nav bijis. Vecrīgā ir Zviedru vārti, ko varēja taču aizmūrēt kā nedraudzīgus, jo ir leģenda, ka pa tiem Rīgā ienāca zviedru karaspēks. Tepat Rīgā kādreiz atradās statuja Pēterim Pirmajam un Krievijas impērijas uzvaras kolonna. Ceru, ka situācija netiks novesta līdz absurdam."

Tad jau var teikt, ka jānojauc Zinātņu akadēmijas ēka, Purvciema un Ķengaraga padomju laika apbūve, kas simbolizē Padomju Savienības proletariāta varu.