Kas ir liberālisms? Kāds tas ir? Par to uzrakstītas daudzas grāmatas, taču ielas sarunu līmenī šis jēdziens vairumam joprojām ir neskaidrs. Diemžēl nav striktu robežu, kas norādītu kur sākas un kur beidzas liberālisms. Tāpat eksistē dažāda šī jēdziena izpratne atšķirīgās valstīs. Eiropas liberālis amerikāņiem drīzāk izskatās kā amerikāņu konservatīvais. Taču amerikāņu liberālis eiropiešiem atgādina parastu sociāldemokrātu. Pa vidu „jaucas“ libertariāņi, kas ir ekstrēma liberālisma pārstāvji, jo pieprasa ļoti nebūtisku valsts ietekmi maksimālai personības brīvībai. Pēc manām domām, liberālisms no konservatīvisma atšķiras ar vienu būtisku lietu – liberāļi dod priekšroku cilvēka (indivīda) vajadzībām un valsts šādā vidē ir tikai fons, kas piekārtojas cilvēku vajadzībām. Turpretī konservatīvie pakārto indivīdu valstij. Universālas definīcijas liberālisma formulējumam, kurai visi piekrīt, joprojām nav.

Vai liberālisms ir apdraudēts? Vai to apdraud populisms – „kaimiņi“ un „gobzemes“ jeb globalizēta elite, kas no saviem Davosas augstumiem skatās „uz leju“, vērojot mūs visus pārējos? Iespējams, ka Eiropas Savienības un Davosas birokrātu tukšais augstprātīgums un nenormāli lielās algas ir sasnieguši to kritisko punktu, kad viņu pienesums sabiedrības labā izskatās pēc nulles, bet devumu nemaz neredz. Jā, liberālās demokrātijas ir šos ļaudis iecēlušas „medus plauktiņā“ un viņi ar gauži neliberālām metodēm ir piesavinājušies sev nenormāli lielas priekšrocības. Taču tas nav liberālisma defekts, kas šo nelāgo eliti ir izveidojis. Tas drīzāk ir konservatīvisma protekcionisms, kas sargā tos, „kuriem jau ir“.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X