Iepriekš dzirdētie brīdinājumi par potenciālo noslīkšanu Negevas tuksnesī iegūst jaunus vaibstus. Daudz ticamākus. Kādā vakarā šķiet, ka debesīs iestājies īssavienojums vai pienācis pasaules gals. Tomēr aust jauna diena, kas atnes prātam neaptveramas ainavas. Viss ir līdzsvarā. Pagaidām.
Lietus Negevas tuksnesī ir tāda savdabīga parādība. Kad līst, tad sausās upju gultnes pārvēršas mutuļojošās straumēs. Teju ik gadu šajā tuksnesī kāds noslīkst. Tomēr visam piemīt arī pozitīvā puse – nonākam pie “baseina”, kas klinšu ielokā izveidojies no uzkrātā lietus ūdens. Ūdens gan izskatās pēc netīra varžu dīķa, tāpēc mēs šai atveldzēšanās iespējai sakām konkrētu “nē, paldies”, tomēr vietējiem aizdomīgā ūdens krāsa un tajā peldošie nezināmas izcelsmes gruži gan nepavisam netraucē. Laikam esam pārāk izlepuši ar Latvijas tīrajiem ūdeņiem, bet nabaga ebrejiem, kuri dzīvo tuksneša vidū, prasības pret ūdens kvalitāti piedāvājuma trūkuma dēļ kļuvušas ļoti zemas. Cilvēki spiegdami plunčājas uz vella paraušanu. Citi tikmēr pikniko krastā. Bet mūs taka ved augšā pa metāla spraišļiem, kas iedzīti klinšu sienā.
/nginx/o/2021/09/02/14042816t1hd1c9.jpg)