Jau gadiem tiek runāts, ka nepieciešams veicināt inovāciju rašanos Latvijā, kas pēcāk dotu pienesumu valsts ekonomikai, vienlaikus gadiem nepietiekami ieguldot izglītībā un zinātnē. Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK uzsver, ka universitātei un valstij jāpelna nevis no studiju maksām vai studentu izdzertā alus, bet no intelektuālā pienesuma, inovācijām, ko dod jau studenti doktorantūrā vai maģistra līmenī. Turklāt, viņaprāt, doktora grāda ieguvēju skaitu Latvijā nepieciešams būtiski palielināt, un, lai to veicinātu, iecerēts arī mainīt doktorantūras studiju norisi. Intervijā plašāk lasiet arī par Torņakalna akadēmiskā centra attīstības plāniem, pandēmijas un kara Ukrainā ietekmi uz studiju gaitu, nepieciešamību celt pasniedzēju algas un jaunu studiju programmu ieviešanu.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Kāpēc, jūsuprāt, cilvēkiem nav intereses par doktora grāda iegūšanu?

Tas tomēr ir grūti. Sākot studijas, cilvēkam ir 18 gadi, bet, kamēr nokļūst līdz doktora līmenim, jau 22-23 gadi. Tad dažiem jau ir bērni, sava ģimene.

Vai vecāki met ārā no mājām.

Bet atbalsts – doktora stipendija ir vien 130 eiro. Jāsaprot, ka arvien augstāks studiju līmenis arī nozīmē lielāku atbildību, un tas nozīmē arī ļoti nopietni pievērsties mācībām. Tas nav tikai tā, ka tev paveicas vai nepaveicas kādā eksperimentā, kas nepieciešams pētījumam eksaktajās zinātnēs. Jāatzīmē, ka arī humanitārās un sociālajās zinātnēs doktora grāds nebūt nav vieglāk iegūstams, tas pat varbūt ir grūtāk. Kā savulaik teica profesors Viktors Ivbulis, lai sagatavotu nopietnu darbu humanitārajās zinātnēs, ir jāizlasa pieci kubikmetri grāmatu. Tajā laikā nebija pieejams tik daudz literatūras internetā, šodien lasāmā apjomu varētu mērīt arī terabaitos. Vārdu sakot, tas nozīmē, ka doktora studijām ir jāvelta laiks un tas nevar būt, tā sakot, hobijs, kuru lēnā garā pa vakariem pēc darba kaut kā izpildīsi.