"Agrāk sabiedrībā cilvēku ar bēgļa statusu nereti uzņēma ar dalītām jūtām, bet šobrīd Ukrainas bēgļi ir būtiski mainījuši šo izpratni un attieksmi," intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK atklāja jaunais iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Viņa ieskatā noziegumi pret Ukrainas bēgļiem vai iedzīvotājiem, kas atbalsta Ukrainu, ir tikai atsevišķi gadījumi un neataino sabiedrības kopējo noskaņojumu.
Ir arī bēgļi, kas ierodas ne tikai no Ukrainas, bet kuri bijuši deportēti uz Krieviju un faktiski bēg no turienes. Latvijā viņi ierodas bez dokumentiem. Kāda ir sistēma, lai palīdzētu šiem bēgļiem? Kāda ir komunikācija ar attiecīgajām Ukrainas valsts iestādēm šajā jautājumā?
Tā ir viena no problemātikām bēgļu jautājumā – ir ļoti dažādi apstākļi, kādos cilvēki nonāk Latvijā. Tāpat arī atšķiras pozīcija, ko viņi šeit vēlas darīt. Vieni grib atbraukt uz dienu vai divām, tad doties tālāk uz Rietumiem, kamēr citi brauc uz šejieni pārliecināti, ka vēlas palikt šeit. Mūsu dienesti katru bēgli aptaujā, lai saprastu, kas viņš ir un kāpēc viņš ir ieradies Latvijā. No saņemtās informācijas tiek veikts izvērtējums un pieņemts attiecīgs lēmums. Ir pat bijuši precedenti, ka bēgļi tiek sūtīti atpakaļ uz Krieviju. Ja ierodas cilvēks, kurš atklātā tekstā pasaka, ka atbalsta visu, kas notiek Ukrainā, un nevar pamatot, kāpēc vēlas iebraukt Latvijā, – ar šādu pārliecību viņam Latvijā nav ko darīt. Un dienesti turpinās strādāt, lai laicīgi izķertu tos, kuriem palīdzība patiesībā nav nemaz vajadzīga.
/nginx/o/2021/04/28/13751552t1h3bbf.jpg)