Prasība, ka Krievijai būtu jāmaksā reparācijas Ukrainai, morāli ir saprotama. Tomēr Krievija diez vai mainīs savu nostāju attiecībā uz Ukrainas neatkarību un teritoriālo neatkarību, atstājot Ukrainu nedrošu un apdraudot tās iespējas atjaunoties, kā arī nodrošināt pilnvērtīgu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Krievijas nepamatoti sāktajā karā Ukrainā pašlaik nav redzamu signālu, ka tas drīzumā varētu beigties, tomēr nav par agru sākt domāt par to, kā nodrošināt pēckara atgūšanos Ukrainai – stabilitāti, izaugsmi un drošību. Pašlaik notiek diskusijas divos virzienos – par ekonomisko atjaunošanos un finansējumu, kā arī par to, kā nākotnē nodrošināt Ukrainas ārējo drošību. Problēma ir tā, ka šīs diskusijas notiek nošķirti viena no otras, lai gan patiesībā gan ekonomika, gan drošība ir ļoti cieši saistītas.

Ukrainas atjaunošanas izmaksas ir ļoti grūti nosakāmas, jo pašlaik arī kara gaitu nav iespējams prognozēt. Ukrainas pirmskara IKP bija ap 150 miljardiem dolāru. Ņemot vērā dažādus scenārijus, tieši 150 miljardi eiro ir labs sākumpunkts, ar ko sākt, runājot par Ukrainas atjaunošanu.

Šī summa arī nav tik milzīga, lai to nevarētu atļauties Ukrainas ārvalstu partneri. 150 miljardi dolāru ir aptuveni sestā daļa no “NextGenerationEU” programmas, par kuru 2020. gada jūlijā vienojās Eiropas Savienības dalībvalstis. Tā ir arī viena divpadsmitā daļa no ASV Glābšanas plāna, ko 2021. gada martā parakstīja ASV prezidents Džo Baidens.