Krievijas iebrukums Ukrainā ir īpaši aktualizējis karu arī informatīvajā telpā, tostarp to, cik lielu lomu sabiedrības reakcijā un noturībā var spēlēt sociālie tīkli. Tāpēc ir būtiski atcerēties, ka liela daļa no sociālajos tīklos redzamā satura un to popularitātes patiesībā ir manipulēta – radīta mākslīgi. Kaut gan nopietnas diskusijas par sociālo tīklu uzturētāju atbildību un kontroles mehānismu ieviešanu ir norisinājušās jau vairākus gadus, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jaunākais pētījums atklāj, ka situācija uzlabojas lēni un rodas aizvien jauni izaicinājumi.
“Koordinētas sociālo mediju manipulācijas kampaņas turpina būt nozīmīgs instruments ienaidnieka arsenālā”, vēsta publikācijas autori. Pētnieki vairāku gadu garumā vērtējuši dažādu sociālo tīklu platformu efektivitāti, cīnoties ar t.s. neautentiskā satura ražošanu, tostarp mākslīgu kontu izveidi, kontu pirkšanu un citām aktivitātēm. Kāpēc cilvēki veido mākslīgus kontus un pērk aktivitāti sociālo tīklu ierakstos un kontos? Iemesli var būt visdažādākie, tomēr pamatā tas skaidrojams ar faktu, ka konti un ieraksti ar lielāku sekotāju skaitu, komentāriem un skatījumiem automātiski tiek piedāvāti plašākai auditorijai reālu lietotāju, tātad ne vien radot iespaidu par šo vēstījumu popularitāti, bet arī reāli tos popularizējot. Tas noder gan komerciāliem, gan ideoloģiskiem un politiskiem mērķiem.
Jaunākais pētījums atspoguļo atklājumus, kas veikti 2021. gadā, novērtējot arī platformu uzturētāju progresu, uzlabojot kontroles mehānismus pēdējo gadu laikā. Pētnieki iegādājās neautentisku saturu un aktivitātes dažādos ierakstos jeb publikācijās “Facebook”, “Instagram”, “Twitter”, “Youtube”, “TikTok” un “VKontakte” platformās, izmantojot vairākus Krievijā bāzētus manipulācijas pakalpojumu sniedzējus.