Kāds jau tām puķēm iedeva vārdus – pienenēm, magonēm, vizbulītēm… Turklāt - tikai pirms 140 gadiem, tik nesen. Tāpat mežrozītēm un maijrozītēm, rudzupuķēm un kaķpēdiņām, purenēm, gundegām un vēl vairākiem augu simtiem. Šis kāds bija viens cilvēks, un viņu sauca Jānis Ilsters.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Nez ko viņš domāja, pieneni nosaucot par pieneni, piemēram. Vai - gundegu par gundegu, dzeltenu turklāt, nevis ugunskuram līdzīgu, piemēram. Tādā vīzē prātojot, viegli attapt, kā radies rudzupuķes, kaķpēdiņas, maijrozītes un mežrozītes vārds. Bet tās ir tikai sešas puķes, taču nosaukumus viņš deva reizes 300. Kāpēc tieši viņš? Un pavisam neaptverami – kā tie nosaukumi plaši izplatījās un iegājās ļaužu valodās. No viena cilvēka mazā Vestienā, dziļi Vidzemē, Gaiziņa apkaimē - uz visiem latviešiem Krievijas impērijas nomalē. Ar tik maziem informācijas līdzekļiem. Un vēl taču tie nosaukumi jāsaliek kopā ar auga izskatu. Bet, redz, lietojam arī mēs.